Es ceru, ka šis raksts liks tev aizdomāties un patiešām uzrakstīt “Ja nu” scenāriju, jo gadījumā, ja notiks ļaunākais, tas būs tavs glābiņš. Protams, ceru, ka līdz tam nenonāks.

Tātad, tu esi jaukās mīlošās attiecībās, tev un tavam partnerim ar veselību viss ir kārtībā, jums līdz 50 gadiem vēl tālu, dzīve ir jauka, jūs ēdat veselīgi, bērni ir veseli.

Kāpēc tev vajadzētu runāt par nāvi, un ko darīt, ja nu tu nomirsti. Fuj, tas ir tik drūms temats, un tāpat nenotiks ātrāk kā pēc 40-50 gadiem…

Es tā domāju. Bet tad, tikai trīs nedēļas pēc tam, kad mans vīrs izveidoja man šo mājaslapu, viņš pēkšņi nomira. Viņu aizveda uz slimnīcu ar saindēšanās pazīmēm un nomira sešas dienas vēlāk, tā arī nepamodies pēc ārkārtas sirds operācijas.

Neviens un nekas nebūtu varējis mani sagatavot šim. Palikusi viena, mājmācības mamma ar trim bērniem, bez galvenā ienākumu guvēja, ar kaudzi formalitāšu un rēķiniem, kas krājas kaudzītē… ( ja jūti aicinājumu mums palīdzēt, vari to izdarīt šeit:https://www.gofundme.com/f/sandris-gravans-memorial-of-a-creative-soul?utm_source=customer&utm_medium=copy_link&utm_campaign=m_pd+share-sheet mēs būsim pateicīgi un priecīgi.)

Lūdzu atceries, ka partnera vai jebkura tuva cilvēka nāve:

  • vienmēr pārsteidz nesagatavotu

  • atņem tev visus spēkus fiziski

  • atņem tev visus spēkus garīgi

  • ir īpaši smags pārbaudījums mājmācības vecākiem

Nāve vienmēr pārsteidz nesagatavotu.

Ko es ar to domāju? Tu nekad nevari būt pilnībā sagatavojies kāda nāvei. Pat tad, ja tev tuvais cilvēks ir bijis slims jau kādu laiku, tu vienalga lolo cerības un sapņus, līdz pat pēdējam brīdim, kad tu izdzirdi tos briesmīgos vārdus “viņš neizturēja”.

Ja nāve bijusi “negaidīta” – satiksmes negadījums, uzbrukums, negadījums darbā, tas ir vienkārši prātam neaptverams fakts. Tici man, šādā brīdī atslēdzas prāts, un tev nav ne mazākas nojēgas, ko darīt tālāk.

Mans vīrs bija slimnīcā 6 dienas. Es runāju ar viņu pirms operācijas, bet pat nepateicu klišejisko un ierasto “es tevi mīlu”, jo es runāju caur daktera telefonu, naktis vidū, un zināju, ka mans vīrs izķepurosies. Viņš bija jauns, tikai 41 gadu vecs, viņš bija spēcīgs un vesels.

Operācija noritēja veiksmīgi. Katru dienu bija nelieli uzlabojumi, mēs ar dēliem ļoti cerīgi jau iztēlojāmies dienu, kad tētis nāks mājās, bet tad klasiskais ziepenes scenārijs – vīra vecāki un brālis ieiet palātā, lai atrastu viņa gultu tukšu.

Šoks.

Kad tu saņem šādas ziņas, tu nokļūsti pilnīgā šoka stāvoklī, pilnīgā neticībā, tu nesēj aptvert, kas ir noticis un ko cilvēki tev saka. Tu neraudi, tu tikai spēj domāt “tas nav taisnība”, “tā ir kaut kāda kļūda”, “kā lai es to pasaku bērniem”, “ko es iesākšu”, “es nespēšu visu paveikt viena”, “tas taču nenotiek”…

Tev ir jātiek cauri šoka vilnim, lai sāktu sakarīgi domāt. Šis šoka stāvoklis var ilgt vairākas dienas. Taču vairumā valstu, tev ir jāsāk plānot praktiskā puse nekavējoties – piemēram, gatavošanās bērēm. Šis ir brīdis, kad “Ja nu” scenārijs ir ļoti noderīgs, jo tev nav jāizdomā katrs sīkums un detaļa, jo tas ir uzrakstīts tev priekšā. Un tici man, brīdī, kad tu esi tev ir jātiek galā ar laulātā zuadējumu, katra doma par nāvi bērēm tevī izraisa fiziskas sāpes. Man ļoti paveicās, ka blakus bija vīra tēvs un brālis, kas parūpējās par bēru rīkošanu. Godīgi sakot, es nezinu vai būtu tikusi galā ar trīs bērniem, ēst gatavošanu, tīrīšanu, iepirkšanos un vēl bēru rīkošanu. Es pat negribēju iet uz bērēm, kur nu vēl rīkot!

Jaunie apstākļi tevi padara bezspēcīgu.

Vēl sliktāks par šoku, ir pilnīgais enerģijas trūkums. It kā nepietiktu ar to, ka tavas smadzenes īsti nestrādā, ir tāda sajūta, ka ikdienas darbi – gatavošana, tīrīšana, iepirkumi, bērnu izglītošana prasa nenormālas pūles.

Tagad tavs prāts ir tīts miglā, tev trūkst spēka jebkam, kā tu vari kaut ko noorganizēt? Atkal – sagatavotais “ja nu” scenārijs ļoti noderētu.

Tam nav nekāda sakara ar vājumu, vai slinkumu. Ja tev nav nācies pazaudēt sev tik tuvu cilvēku, tev nav ne jausmas, kā tas ir.

Es esmu ļoti spēcīgs cilvēks, tāpēc es nevarēju iedomāties, cik nogurdinošs būs pirmais sēru mēnesis pēc mana vīra nāves. Katru dienu es gulēju pusdienlaiku vienā laikā ar savu jaunāko dēlu, gāju gulēt 20.30, bet vienalga jutos pārāk nogurusi, lai gatavotu ēst vai tīrītu māju. Es biju pārāk pārgurusi, lai pavadītu laiku ar bērniem. Viņi veselu mēnesi “dzīvoja” multenēs, spēlītēs un You Tube.

Katra mājmācības vecāka murgs.

Zaudēt savu laulāto draugu jau tā ir gana grūti, bet tas ir īpaši traumatiski mājmācības vecākam. Mājmācības ģimenē parasti pienākumi ir sadalīti apmēram tā – 90-100% laika mammas nodarbojas ar izglītošanu, un mājas darbiem, 90-100% laika tēti nodarbojas ar naudas pelnīšanu.

Tāpēc jebkurā gadījumā, partnera nāve nozīmē to, ka tava dzīve sagriežas kājām gaisā. Mainās tava loma savā un tavu bērnu dzīvē. Neviens negrib, lai bērni ne tikai zaudē vienu vecāku, bet arī savu līdzšinējo dzīvesstilu. Vai tu spēj iedomāties, ko mājmācības bērnam nodarītu vecāku zaudējums un došanās uz skolu vienlaicīgi? Ne jau tāpēc, ka skola ir briesmīga iestāde, bet tāpēc, ka mājmācības bērnam tas nozīmē, ka dzīve, kādu to bērns ir pazinis, beidzas pilnīgi un neatgriezeniski.

Tas nozīmē, ka palikušais mājmācības vecākam ir jācenšas sadziedēt savu vīra/sievas zaudēšanas traumu, savas iepriekšējās dzīves zaudējumu, esošās identitātes daļēju zaudējumu, jāmierina bērni, jāorganizē bēres, jāpārkārto visa iepriekšējā dzīve un ikdienas rutīna, jāiemācās darīt simts lietas, kas iepriekš nav darītas. Šajā brīdi “Ja nu” scenārijs ir neatsverams. Tev nav jāiet cauri e-pastiem, banku dokumentiem, neskaitāmām mapēm, lai saprastu, kāds rēķins tev tūliņ atkal uzkritīs uz galvas…

Mans vīrs maksāja visus rēķinus, un bija tas, uz kuru balstījās mūsu galvenais ienākumu avots. Pēkšņi es biju spiesta uzzināt par mūsu finansēm, rēķiniem. Biju spiesta saprast, ka bez viņa es nevaru turpināt un man ir jāsāk būvēt savs bizness, no pamatiem, lai spētu nodrošināt savus bērnus finansiāli un tupināt viņus mācīt mājās.

“Ja nu” scenārijs būtu man ļoti noderējis. Tas būtu man palīdzējis izvairīties no nevajadzīgiem uztraukumiem mana dzīves tumšākā mēneša laikā. Laikā pēc mana vīra nāves, ar ko bijām kopā 20 gadus.

Informācija, ko iekļaut “Ja nu” scenārijā.

Uzskaitīšu dažas lietas,kas man būtu bjušas noderīgas.

1 Bēres:

  • kremēt vai aprakt

  • ja kremēt, ko darīt ar pelniem

  • drēbes

  • bēru vieta – iecienītais restorāns, mūzika, utml.

2 Lietas:

– Ko iesākt ar tavām lietām? Ir lieliski, ja tev ir testaments, bet ko darīt ar apģērbu, apaviem, datoru, riteni? Ziedot? Atdot radiem?

3 Finanses:

    • Aptuveno izdevumu saraksts par mēnesi – rēķini, ēdiens, degviela utlm.

    • Ja nu tas ir iespējams( un arī tad ja nav), pamēģiniet iekrāt “spilvenu” aptuveni 3 mēnešalgu apmērā. Tas palīdzētu jūsu ģimenei dažādās ārkārtas situācijās (arī paliekot mājās covid-19 sakarā).

4 Tehniskā informācija:

    • saraksts ar parolēm, ko tev varētu vajadzēt – dators, netflix, wifi

    • IP adrese

    • saprotama mājas network shēma –kas ar ko is sasaistīts – bērnu datori, alexas, siri, tv utt.

    • Praktiski tas, ko zini un dari tikai tu – uzraksti

    • Info par mašīnu

5 Vēstule bērniem:

    • Jā, tev iespējams šo vajadzēs atjaunināt ik pa pāris gadiem, līdz bērni izaug, bet tas noteikti ir tā vērts. Bērniem šis ir ļoti svarīgs moments – saņemt pēdējo ziņu no vecāka.

Es saprotu, ka šis raksts nav saulains un iedvesmojošs, bet tici man, tas ir ļoti noderīgs, ja attopies “Ja nu” situācijā.

Ar mani tas notika tik pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm. Es biju nesagatavojusies, neticībā un nespēju skaidri domāt. Būtu bijis tik labi, ja manā rīcībā būtu bijis mana vīra rakstīts “Ja nu” scenārjs, kas palīdzētu tikt cauri manas dzīves tumšākajam mirklim.

Lūdzu izrunājiet to. Uzraksties savus scenārijus! Tas, ka tu to uzrakstīsi, tas nenogalinās tavu partneri, bet sliktākajā gadījumā, tā būs labākā palīdzība.

Ja nu gadījumā, Tevi interesē, kā man veicas biznesa veidošanā un dzīvē, vienlaicīgi mācot bērnus mājās, seko maniem instagram un facebook kontiem – homeschoolingreality, themomscoach, grieving-consciously.

Share This